Biogrāfija:60. gadu beigās ar Līgas Liepiņas tēlotajiem "atskabargainajiem skuķiem" latviešu filmās ienāca daudz dzīvelīgāki, reālistiskāki tēli. Liepiņa bija kā meitene no blakus ielas, meiča ar raksturu un noslēpumu – amerikāņu aktrises Bārbras Streizandes latviskā līdziniece. Liepiņa debitē režisora Rolanda Kalniņa filmā „Četri balti krekli” („Elpojiet dziļi…”) (1967), kas uz 30 gadiem tika „nolikta plauktā” – pakļauta cenzūras aizliegumam. 60. gadu brīvības sajūta filmā valdzināja un mulsināja, tāpat kā tiešums un vēl īsti neapjausta, tikko uzplaukusi sievišķība Liepiņas tēlotajā mūsdienīgajā Bellā. Par Liepiņas publisko debiju kļuva viņas nākamā loma Leonīda Leimaņa laikmeta drāmā „Pie bagātās kundzes” (1969). Liepiņas varone – šarmanti zaglīgā Emma – uzreiz iekaroja gan staltā Kurmja kunga (Eduards Pāvuls) sirdi, gan skatītāju mīlestību. Viņas varone bija kā pieklīdis kaķēns, kurš gaida, lai viņu paijā, bet kuru katru brīdi var arī parādīt nadziņus. Izsisties cilvēkos, saglabājot pašcieņu, cer arī Liepiņas tēlotais lauku skuķis no daudzbērnu ģimenes, Bille filmā „Klāvs Mārtiņa dēls” (1970). Aktrises Līgas Liepiņas humora dzirkstele uzšvirkstēja lauku skolotājas, traktorista sievas dzīvespriekā Jāņa Streiča nacionālajā komēdijā „Limuzīns Jāņu nakts krāsā” (1981).
